He mea waihanga i Aotearoa - Te Tiriti o Waitangi.
|

Kei tĒnei wĀhanga

PĀnuitia Te Tirity O Waitangi
Tauira reo Pākehā
Tauira reo Māori
He whakamārama i ngā rerekētanga matua

HE KUPU WHAKATAKI

NgĀ mea e rua ki te reo PĀkehĀ
Tauira reo Pākehā
Whakapākehātanga o te tauira reo Māori

Ētahi atu kaupapa reo kĒ o te Tiriti
Hāmoa
Kuki Airani
Ngā moutere o Tokerau
Tonga
Niue

NgĀ MĀtĀpono o te Tiriti o Waitangi

Pānuitia te Tiriti o Waitangi.

TĀia ngĀ Tuhinga o te Tiriti

English version of this page

PĀNUITIA TE TIRITI O WAITANGI

He Kupu Whakataki

I te tau 1839, ka whakatūria ko Kāpene William Hobson (Te Hopihona) hei Rūtene-Kāwana, ā, waiho ana māna e kimi he huarahi e riro ai i a Ingarangi te mana o te whenua i Aotearoa, mā roto tonu i tētahi Tiriti ka whakaaetia ngātahitia e te Māori me te Karauna. Ko ngā tohutohu a te Hēkeretari o ngā Koroni, a Lord Normanby, ki a Hopihona, i pēnei nā:

“Katoa ngā whiriwhiringa ki te Tangata Whenua mō ō rātou Whenua, me ū anō ki ngā mātāpono o te ngākau pai, o te tika, me te ngākau pono e ārahi ana i ō whiriwhiringa ki a rātou mō te takanga o ērā Moutere ki raro i te mana o te Kuini. Ā, kāore e mutu i konei. Kia kaua rātou e tukua kia uru ki tētahi Kirimana he mea haina i runga i te kūware, i te pokerehū, mea ake, kua noho papa rātou i tā rātou mahi. Hei tauira, kaua e hokona ngā whenua e hiahiatia ana e rātou e pai ai, e haumaru ai, e ora ai tā rātou noho. Ko ngā Whenua e hokona mai e te Karauna mō ana tāngata ka noho tūturu ki reira ā tōna wā, ko ērā Takiwā anake ka tukua e te Tangata Whenua me te kore tonu e āwangawanga, e noho papa rānei i tērā āhua. Ko te mau tonu ki tēnei ture tētahi o ngā whāinga mātāmua a te kātipa ko ia tō rātou kaitiaki.”

I a ia e mahi ana ki te whakatinana i ēnei tohutohu, ka whakawhirinaki anō a Hopihona ki ngā tohutohu me ngā āwhina a ētahi mihingare e mahi ana i Aotearoa, a tana hēkeretari, a James Freeman, me James Busby (Te Pūhipi) kua noho mai hei Rēreneti o Ingarangi (he momo māngai kāwanatanga) ki Aotearoa mai i te tau 1833. Ka aro anō ia ki ētahi atu tiriti kua tāraia e Ingarangi. Ka tuhia te tauira tuatahi o te Tiriti ki te reo Pākehā, kātahi ka whakamāoritia, ā, i te 5 Pepuere 1840 ka takoto ki te aroaro o tētahi hui i tū ki Waitangi, hei kōrerorero, hei wānanga mā te whakaminenga. E whakapaetia ana e 400-500 ngā Māori, e 200 ngā kaitaunaki Pākehā i taua hui. Nō te 6 Pepuere i hainatia tuatahitia ai te Tiriti, i Waitangi, e ētahi rangatira 40 neke atu. I muri mai, ka kawea haeretia ki ngā tōpito o te motu.

He nui ake i te 500 ngā rangatira kua tāia ō rātou ingoa, ō rātou waitohu rānei ki tētahi o ngā tāruatanga e iwa o te Tiriti e toitū tonu ana. I Waitangi me Te Pūaha o Waikato, e rua ngā tauira i whakatakotoria, ko te tauira Māori me te tauira Pākehā. E 200 ngā tāruatanga o te tauira Māori i tāia i te 17 Pepuere, hei tohatoha ki te hunga tērā ka haina. Ko te tino nuinga o ngā rangatira, i tā i ō rātou waitohu ki tētahi o ngā tauira reo Māori o te Tiriti i āta tuhia ā-ringa (e 39 noa iho i haina i tētahi tauira reo Pākehā).

Nā Henry Williams (Te Karuwhā) i whakamāori te Tiriti i te 4 Pepuere. I te 6 Pepuere, paku muri mai rānei, ka whakapākehā ia i ngā kupu o tana whakamāoritanga. Riro ana ko tēnei te “tauira reo Pākehā whaimana”. Ko te whakaaro ia, he ōrite tahi te tikanga o ngā kupu o te tauira Māori me te tauira Pākehā. Engari i mōhio anō a Te Karuwhā he mahi tino uaua te whakaata ā-kupu i te tikanga tūturu o tētahi kōrero ki ngā kupu o tētahi atu reo, inā tana kōrero i runga i te tauira whai mana o te Tiriti i tukuna e Hopihona ki a Kāwana Gipps, e mea ana: “Tēnei au te whakatūturu nei ko te whakapākehātanga o runga ake nei o te Tiriti o Waitangi te mea tino tata e taea ana, inā te āhua o tēnei reo.” (Tari Rekoata Tūmatanui, Rānana, CO 209/7, 13-15).

I ētahi wāhi o te Tiriti, he tino rerekē te tikanga o ngā kupu. Ko tētahi rerekētanga nui, kei te Upoko 1 o ngā tauira e rua, e whakaahua ana i te mea ka tukuna e te Māori: ko te tauira reo Pākehā e kī ana ko “ngā whāinga tika me ngā mana katoa o te whenua”, ko te tauira reo Māori e kī ana ko “te kāwanatanga katoa”. Arā ētahi karu hītori e kī ana, he kātata ake te “tino rangatiratanga”, te “mana” tonu rānei ki te tikanga o te “sovereignty”, tēnā i te kupu “kāwanatanga”. Me kōrero anō ngā rerekētanga i te Upoko 2, e whakaahua ana i te mea ka whakatūturutia ki a ngāi Māori mō te wāhi ki ā rātou taonga. Ko te whakahē nui, kāore e ōrite te “pupuritanga mārire tē taea te raweke” ki te tikanga o te “tino rangatiratanga”. (Mō tētahi whakapākehātanga o nā tata nei o te tauira Māori o te Tiriti, tirohia tā Tā Hugh Kāwharu, tāna whakapākehātanga i raro nei.)

E whakaaetia whānuitia ana nā te whakamahinga o te kupu “kāwanatanga” me te “tino rangatiratanga” i rehurehu ai te mārama o ngā rangatira ki te nui o te mana ka puritia tonutia e rātou, ina whakatairitea ki te nui ka riro atu i te kāwana. Kāore e kore ko te whakaaro o ngā rangatira i haina i te Tiriti, ka mahi ngātahi ngā hoa haere kōtui, ā, ka pūmau tonu te mana o tēnā me tēnā i a rātou ka waihanga i tētahi whenua kāwanatanga toipoto. Tēnā pōhēhē tēnā.

Arā anō ētahi mātanga e kī ana ko te wairua kē o te Tiriti te mea nui, kia noho tiketike mai ko tērā, kaua ngā wāhi arero-rua me ngā rerekētanga i ngā tauira e rua. I raro i te ture, kotahi anō te tauira, ahakoa ngā rerekētanga i ngā reo e rua. E whai ana ngā tohutoro mō te Tiriti i ngā ture o ēnei rā kia hangaia he arawhiti i waenga i ngā rerekētanga, inā ngā kōrero mō ngā “mātāpono” o te Tiriti. Ko ngā mātāpono nei te tūāpapa o ngā tauira e rua o te Tiriti. Kei te wāhanga tuarua o tēnei peka e whakamāramatia ana ngā mātāpono o te Tiriti.

Tiriti o Waitangi Ngā tauira reo Māori, reo Pākehā
I konei ka whakaaturia te tauira reo Pākehā me te tauira reo Māori o te Tiriti o Waitangi, ka whakamāramahia hoki ngā rerekētanga matua i waenga i tēnā, i tēnā.
Te Takoto: pdf PDF
Te Rā: 15 Kohitātea 2004
Te Rahi o te Kōnae: 19k
Hopukina: Hopukina.

 

Tiriti o Waitangi – Ngā tauira e rua ki te reo Pākehā
I konei ka whakaaturia te tauira reo Pākehā o te Tiriti o Waitangi me tētahi whakapākehātanga o nā tata nei o te tauira reo Māori, tae atu ki ōna anō kupu whakamārama, nā Ahorangi Tā Hugh Kawharu.
Te Takoto: pdf PDF
Te Rā: 15 Kohitātea 2004
Te Rahi o te Kōnae: 20k
Hopukina: Hopukina.

Ki Runga

Tō muri mai.


Kāore e arohia ngā tohutō i roto i ngā mahi kimi.

NGĀ HONO E HĀNGAI ANA

Tāngata Ingoa Nui

Te Puni Kokiri

Archives New Zealand